Cilvēku ar invaliditāti – sēdvolejbola spēlētāju – veselības un dzīves kvalitātes rādītāji. Promocijas darbs

Abstract

Viens no svarīgākajiem kritērijiem, ko izmanto, lai raksturotu cilvēku ar invaliditāti integrēšanās pakāpi sabiedrībā, ir dzīves kvalitātes rādītāji. Dzīves kvalitāti nosaka indivīda spēja iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, tostarp regulārās fiziskās nodarbēs un sporta pasākumos. Cilvēkiem ar ierobežotu funkcionēšanu nodarbošanās ar dažādiem sporta veidiem var būt apgrūtināta vai pat neiespējama, tāpēc pasaulē tiek attīstītas alternatīvas sportošanas iespējas, tās apvienojot paraolimpiskajā sporta kustībā. Attīstoties paraolimpiskajiem sporta veidiem, bija nepieciešams izveidot īpašu sportistu medicīnisko un funkcionālo klasifikācijas sistēmu, kas ļautu sportistus iedalīt grupās atbilstoši funkcionāliem traucējumiem, tā nodrošinot līdzvērtīgus sacensību noteikumus. Cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, integrējoties sabiedrībā, paaugstinot savu dzīves kvalitāti, regulāra nodarbošanās ar sportu rada papildu slodzi un var sekmēt traumu, t. sk. kumulatīvo traumu, un fizisko darbaspēju ierobežojuma pieaugumu. Darba mērķis bija noskaidrot, kā regulāras nodarbības ar sēdvolejbolu iespaido cilvēku ar funkcionēšanas ierobežojumiem veselības stāvokli un ar to saistīto funkcionēšanu, kā arī viņu dzīves kvalitāti. Pētījums laikā no 1995. līdz 2008. gadam bija prospektīvs, veidots no piecām daļām: 1) analizēta sēdvolejbolistu dzīves kvalitāte, vērtējot viņu integrācijas pakāpi brīvā laika aktivitātēs; 2) novērtētas kardiorespiratorās darbaspējas sēdvolejbola spēlētājiem; 3) novērtētas kardiorespiratorās darbaspējas cilvēkiem, kuriem ir veiktas dažādu līmeņu kāju amputācijas, bet kuri ar sportu nenodarbojas; 4) novērtētas sēdvolejbolistu specifiskās volejbola sporta iemaņas atkarībā no sportista medicīniskās un funkcionālās klases; 5) noteikti ar sporta nodarbībām saistītie sekundārie veselības traucējumi, tostarp balsta un kustību aparāta traumas, kas rodas sēdvolejbola spēlētājiem. Veicot šo pētījumu, tika noskaidrots: • sēdvolejbolu spēlējošiem cilvēkiem dzīves kvalitātes fiziskās veselības aspekts ir statistiski nozīmīgi augstāks nekā cilvēkiem, kuriem ir ekstremitāšu funkcionēšanas traucējumi, bet kuri ar sportu nenodarbojas; • sēdvolejbola spēlētājiem ir labāki fiziskās funkcionēšanas un garīgās veselības skalas dati salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir ekstremitāšu funkcionēšanas traucējumi, bet kuri ar sportu nenodarbojas; • sēdvolejbola spēlētājiem noteiktas augstākas relatīvās kardiorespiratorās darbaspējas un augstākas absolūtās darbaspējas (PWC170) salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionēšanas traucējumi, bet kuri ar sportu nenodarbojas. Tika apzināti sēdvolejbola spēlētāju ar funkcionēšanas traucējumiem un ar sporta nodarbībām saistītie sporta traumu predisponējošie riska faktori. Pētījumā iegūtos datus var izmantot drošai sēdvolejbola spēlētāju treniņu un sacensību režīma plānošanai un sekundāro veselības traucējumu profilaksei. Pētījuma piecās sadaļās tika iekļauti vairāki simti abu dzimumu paraolimpiskā volejbola spēlētāji no 25 pasaules valstīm visos kontinentos. Pētījums noritēja 24 gadu laikā, datu vākšanā kā brīvprātīgie tika iesaistīti vairāki desmiti sporta medicīnas speciālistu, akadēmiskā sadarbībā piedalījās vairāku augstskolu profesori no Rīgas Stradiņa universitātes, Tartu Universitātes (Igaunija), Karolinskas institūta (Zviedrija), J. Pilsudska Varšavas Fiziskās audzināšanas universitātes (Polija). Mūsu pētījuma piektā sadaļa (visbiežāko subjektīvo sūdzību par balsta un kustību aparātu un ar sportu saistīto traumu noskaidrošana) ir pirmais prospektīvais ilgtermiņa pētījums pasaulē par sporta traumatismu paraolimpiskajā sporta veidā.