Ekonomiskā drošība [PDF]

Harijs Kārkliņš, Gunārs Valdmanis

https://doi.org/10.22364/liesdu.02

Raksta mērķis ir analizēt Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās drošības uztveri. Tradicionāli ar to tiek izprasta indivīda spēja piekļūt nepieciešamajiem resursiem izdzīvošanai un pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā. Apskatot gan kvantitatīvos datus, gan iegūtos kvalitatīvos fokusa grupu rezultātus šajā pētījumā, redzams, ka ekonomiskās drošības sektoru Latvijas iedzīvotāji uztver dažādi. Viena no visbiežāk minētajām problēmām ir prognozējamība. Par to liecina tas, ka viskritiskāk tiek vērtēta nodokļu politika. Sabiedrību satrauc ne tikai lielais nodokļu slogs, bet arī biežās nodokļu politikas izmaiņas. Ekonomiskā drošība tiek uztverta primāri kā ekonomiskā stabilitāte – spēja veidot uzkrājumu, iegūt nepieciešamos finanšu resursus izdzīvošanai, pensijas sistēmas uzticamība. Saistībā ar pēdējo respondenti iezīmēja neticību pietiekamu finanšu līdzekļu iegūšanai vecumdienās. Rakstā atzīmēts, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp fokusa grupu un pašvaldību pārstāvju viedokļiem. Pašvaldībās ar zemāku bezdarba līmeni iedzīvotāji starp būtiskākajām problēmām minēja nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības vidi, nestabilu finanšu sistēmu, savukārt pašvaldībās ar augstāku bezdarba līmeni – transporta nozari, darba vietu skaitu, kā arī zemu minimālo algu. Savukārt pašvaldību pārstāvji intervijās norādīja uz izaicinājumiem, kas saistās ar ES fondu iespējām/finansējumu un mājokļu pieejamības nodrošinājumu, kamēr fokusa grupās šie jautājumi parādās reti vai neparādās vispār.

Atslēgvārdi: darba tirgus, ekonomiskās drošības uztvere, nodokļu politika, pabalsti, pensiju sistēma, uzņēmējdarbība.


The goal of the article is to analyse the economic security perception of Latvia’s inhabitants. Traditionally, economic security perception is understood as the ability of individuals to access resources needed for physical survival and for wholesome functioning within society. Analysis of both quantitative and qualitative data obtained during the study revealed that strong differences in the perception of economic security are displayed among societal groups. In line with the opinions voiced by the majority of the interviewed respondents, the most acute problems (with the most significant detrimental effect on the economic security perception of society) in Latvia are the low predictability of economic policy, the relatively high burden of taxes on income, the frequent changes in tax policy, and the low reliability of the pension system. Most point out that their economic security perception is closely related to their economic stability – specifically, the individual’s ability to obtain economic means for survival, the ability to make savings, and to have access to sufficient financial resources after retirement. The interviews involved representatives from municipalities and societal groups in municipalities with distinct differences in economic and social development, and they suggest significantly divisive opinions among residents of economically stronger versus weaker municipalities. In municipalities with higher overall economic activity, residents identify the priority issues to be the stability of tax/financial systems and a strong entrepreneurial environment, while residents of municipalities with lower economic activity point out the accessibility of public transport, creation of jobs and guaranteed minimum income for workers. Meanwhile, municipal representatives outlined the main economic issues to be the availability of housing and access to state budget support and European Union funds for investments.

Keywords: labour market, economic security perception, tax policy, social benefits, pension system, entrepreneurship.


Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 272 lpp.
Zinātniskās redaktores: prof. Dr. paed. Žaneta Ozoliņa, prof. Dr. sc. pol. Iveta Reinholde, Mg. sc. pol. Sigita Struberga
ISBN  978-9934-18-728-5 (drukāts izdevums)
ISBN 978-9934-18-729-2 (PDF)
https://doi.org/10.22364/liesdu